Kuģis Vāsa nogrima savā pašā pirmajā braucienā Stokholmā 1628. gadā. Pēc 333 gadiem jūras dibenā milzīgais karakuģis tika izcelts, un ceļojums var turpināties. Mūsu dienās Vāsa ir vislabāk saglabājies 17. gadsimta kuģis pasaulē un tiek eksponēts, tam speciāli celtā muzejā, Stokholmā. Vāsa ir unikāls mākslas dārgums, ko veido 98% oriģinālo daļu un simtiem kokgriezumu.

Bez paša kuģa, Vāsas muzejā skatāmas dažādas izstādes, kas stāsta par Vāsas vienlaikus ārkārtīgi īslaicīgo, bet arī ievērojami ilgo vēsturi. Muzejā ir veikals ar pārdomātu sortimentu, kā arī iecienīts restorāns, kurā iespējams ieturēt gan kārtīgas pusdienas, gan vieglāku maltīti, gan panašķoties ar smalkmaizītēm. Vairākas reizes dienā tiek vadītas ekskursijas angļu valodā. Ir pieejams audiogids vairākās valodās. Katru dienu tiek rādīta filma par Vāsu, kā arī animācijas filma bērniem “The Vasa Piglet”, vairākās valodās. Viss iepriekš minētais iekļauts ieejas biļetes cenā.

Laipni lūdzam ekspedīcijā Vāsas pasaulē!

Vāsas muzeja apmeklējums

Vāsas muzeja darba laiks

Vāsas muzeja restorāna darba laiks

restorāna darba laiku skatiet tīmekļa vietnē

Biļešu cenas

Pirms muzeja apmeklējuma: Nav atļauts ienākt ar liela izmēra somām

Muzejā nav atļauts ienākt ar liela izmēra somām vai somām uz riteņiem. Jūs varat ienest rokassomiņas un nelielas mugursomas, kuras jānēsā rokās, uz muguras vai uz vēdera visā apmeklējuma laikā. Somas nedrīkst atstāt nepieskatītas.

Nodrošinieties ar lieku džemperi. Lai Vāsu pēc iespējas labāk saglabātu, nepieciešama 18–20°C temperatūra, un muzejā dažkārt var kļūt vēsi, kad ārā ir karsts.

Fotografēšana un filmēšana muzejā ir atļauta tikai personiskai lietošanai.

Kā Vāsas muzejā nokļūt

Muzeja adrese ir Galärvarvsvägen 14, Stockholm.

Kājām vai ar velosipēdu

No Stokholmas centra līdz Vāsas muzejam ar velosipēdu var atbraukt aptuveni 10 minūtēs, ejot kājām – aptuveni 20 minūtēs.

Sabiedriskais transports

Līdz Vāsas muzejam var braukt ar metro, autobusu un prāmi. Stokholmas satiksmes maršrutus un laikus skatiet:

Ar automašīnu

Autostāvvietu Djūrgordenas salā (Djurgården) ir maz. Labākas automašīnas novietošanas iespējas ir pirms Djūrgordenas tilta (Djurgårdsbron), gar Strandvägen un Narvavägen. Autostāvvieta invalīdiem atrodas pie muzeja galvenās ieejas.

Par Vāsu

KĀDĒĻ VĀSA TIKA BŪVĒTS?

Vāsu pasūtīja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs, un šo kuģi Stokholmā no 1626. līdz 1628. gadam būvēja apmēram 400 sievietes un vīrieši. Tas bija spēcīgs kuģis ar trim mastiem, kas varēja nest desmit buras, bija 52 metrus augsts no masta gala līdz ķīlim, 69 metrus garš un svēra 1200 tonnu. Vāsa ar saviem 64 lielgabaliem būtu varējis kļūt par nozīmīgu kuģi Zviedrijas jūras kara flotē.

KUĢA BOJĀEJA

1628. gada 10. augustā Vāsa pacēla enkuru un attālinājās no savas pietauvošanās vietas Tre Kronor pils pakājē. Lielgabalu lūkas bija vaļā, visi lielgabali izbīdīti, un tika šauts salūts. Lēnām lielais kuģis izbrauca no ostas. Pēc dažām vēja brāzmām kuģis nosvērās uz sāna. Caur atvērtajām lielgabalu lūkām kuģī smēlās ūdens, un Vāsa nogrima. No aptuveni 150 cilvēkiem, kuri bija uz borta, vismaz 30 aizgāja bojā. Pagāja 333 gadi, iekams Vāsa atkal ieraudzīja dienas gaismu.

KĀDĒĻ VĀSA NOGRIMA?

17. gadsimtā vēl nebija zināšanu par teorētiskiem kuģa stabilitātes aprēķiniem – kuģus būvēja atbilstoši iepriekšējai pieredzei. Vēloties ieviest tehniskus jauninājumus, Vāsas gadījumā – smago artilēriju divos klājos, tas bija vienkārši jāizmēģina. Vāsa bija pārāk smags virs ūdenslīnijas un nevarēja iztaisnoties, lai atgūtu līdzsvaru pēc sasveres vējā.

ATKLĀJĒJS

Jau bērnu dienās Anderšu Franzēnu bija valdzinājuši kuģu vraki Stokholmas arhipelāgā. Pamatojoties uz informāciju 17. gadsimta dokumentos, 1954.–1956. gada vasarās Franzēns meklēja Vāsu ar svērteni, ko no motorlaivas nolaida līdz jūras dibenam. 25. augustā, kad viņš un ūdenslīdējs Pērs Edvins Feltings veica meklēšanu pie Bekholmas, svērtenis ieķērās lielā ozolkoka priekšmetā. Vāsa bija atrasts!

”LIELĀKĀ ATJAUTĪBAS SPĒLE PASAULĒ”

1957. gada rudenī sākās Vāsas izcelšanas darbs. Vispirms ūdenslīdēji zem kuģa izskaloja kanālus, caur kuriem izvilktas, izcelšanai paredzētās, troses. 1961. gada 24. aprīlī kuģis šķēla ūdens virsmu un tika izcelts kopā ar vairāk nekā 14 000 atsevišķām koka detaļām. Kuģis un detaļas tika konservētas atsevišķi, un pēc tam viss tika salikts kopā kā milzīga puzle. 
Šodien Vāsa ir zināšanu avots par savu laiku. Joprojām turpinās gan dendroloģiskie un osteoloģiskie pētījumi, gan tiek meklētas labākās kuģa saglabāšanas metodes. Mērķis ir saglabāt Vāsu nākamajām paaudzēm.

Lasiet vairāk par Vāsas vēsturi un Vāsas muzeja pētniecības un saglabāšanas darbu angļu valodā: